Par mums

Par ko MĒS iestājamies!

"Nesēdi mājās - izej no tās!" komanda

                             

Ilze Lujāne

Esmu aktīva un iesaistos teju visā, kas man interesē un patīk. (Vidusskolas un pamatskolas laikā esmu gājusi futbolā, volejbolā, dejošanā, vokālajā ansamblī, dažādos rokdarbu pulciņos, korī, teātrī, spēlējusi grupā, darbojusies skolēnu pašpārvaldē, kā arī mācījusies ar labām sekmēm J ) Tas arī ir iemesls, kāpēc vēlos aicināt ikvienu mēģināt darīt, lai ir, ko atcerēties un kā vērtīgi piepildīt laiku. Jo vairāk tu dari, jo vairāk vari izdarīt!

                                      

Zane Lukaševiča

Esmu ViA politoloģijas studente, dzimusi un augusi vēju pilsētā Liepājā. Duāla personība, ar saviem mērķiem un interesēm. Raksturo iezīme – izmēģināt mazliet no visa. Kas attiecas uz sabiedrību, iestājos par izglītotiem un atsaucīgiem cilvēkiem, kas tiecas uz sevis pilnveidošanu.

                              

Zane Šlendaka

Nekad neesmu bijusi cilvēks, kuram ir viena mīļākā krāsa, dzīvnieks, filma vai dziesma.

Esmu emocionāla, daudzpusīga un mainīga - joprojām cenšos pati sevi atkost. Šobrīd eju pēdējos soļus pretī profesionālajam bakalaura grādam mediju studijās un žurnālistikā. Mēģinu saprast, kurus no visiem saviem sapņiem un mērķiem vēlos sasniegt visvairāk. Man vienmēr vajadzīgs rīcības plāns, tomēr ticu, ka visu jau kāds ir izdomājis, tāpēc piedzīvojam kļūdas, lai vēlāk nonāktu pie pareizajām izvēlēm un īstajiem cilvēkiem. Mani iepriecina mazie ikdienas sīkumiņi. Grūti iedomāties kaut vienu savas dzīves dienu bez tiem, kurus mīlu, saldumiem un mūzikas. Lielākais iedvesmas avots - cilvēki.

Liene Bērziņa

Esmu lielāko savas dzīves daļu nodzīvojusi Rīgā, kur katru gadu pamēģināju jaunas aktivitātes, ar kurām nodarboties brīvajā laikā. Esmu dejojusi tautas dejas, spēlējusi basketbolu, gājusi uz sporta klubiem, foto pulciņu, darbojusies skolēnu pašpārvaldē utt. Pēc katras noslinkotas nedēļas vai mēneša, kad nebiju iesaistījusies nevienā pēcskolas aktivitātē, bija sajūta, ka kaut kas nav tā, kā vajag. Nav iegūta pievienotā vērtība dzīvei, kuru varēju iegūt, dodoties ārpus mājas. Šī  pievienotā vērtība (varētu to nosaukt par dzīves PVN), kad Tu socializējies ar cilvēkiem, iegūsti jaunas prasmes, kuras vēlāk, kaut arī šķiet, ka nenoderēs, vajadzēs pielietot dzīvē. Iesaku Tev iesaistīties visās aktivitātēs, kurās vien vari, jo pēc tam atcerēsies to tikai pozitīvi!

  

                     

Kitija Seržāne

Esmu radoša un aktīva, jau vidusskolas laikā aizrāvos ar dažādām brīvā laika aktivitātēm, tāpēc, ja redzu kaut ko, kas mani interesē, es tajā iesaistos. Jau pamatskolas un vidusskolas laikā aizrāvos ar skeitošanu un dejošanu (sākot ar tautas dejām, beidzot ar ielu dejām !D). Tā kā mācījos Rīgas dizaina un mākslas vidusskolā, liela daļa manu ārpusskolas aktivitāšu bija saistītas arī ar mākslu, kas sevī ietvēra dažādus gleznošanas, veidošanas un zīmēšanas  pulciņus, kā arī florbols, aerobika, joga. Šīs nodarbības palīdzēja man attīstīt noderīgus talantus, no kuriem daudzus arī esmu pielietojusi, izejot praksi, tāpēc aicinu visus izmantot iespējas, ko sniedz brīvā laika pulciņi un treniņi, jo tas viss var noderēt tālākajā dzīvē. Tāpat arī atmiņas par šo laika posmu manā dzīvē saistās ar cilvēkiem, kurus tur sastapu – iespējams, ja es būtu sēdējusi mājās, ieurbusies datorā vai kārtējā playstation spēlē, es nebūtu viņus sastapusi. Tāpēc aicinu  jauniešus „izlīst”” no sava „tehnoburbuļa” un paskatīties, kas notiek Jums apkārt. Ir tik daudz interesantāku nodarbju, par kurām Jūs nemaz nenojaušat!

 

 Inese Pakalne

Dzīvespriecīga, aktīva un laimīga – tā trijos vārdos es varētu raksturot sevi. Vidusskolas laikos īpaši necentos iesaistīties nekādās ārpusskolas piedāvātajās aktivitātēs. Vienīgais, kas mani saistīja, bija sports, tāpēc šad un tad piedalījos sporta sacensībās un aizgāju uz kādu basketbola treniņu, pat izmēģināju austrumu cīņas sporta veidus, taču nekas no tā mani neaizrāva un sportošana palika individuālā hobija līmenī. Tolaik man šķita, ka man ir viss, ko es vēlos un mana dzīves aizraušanās ir laiks, ko pavadu ar saviem draugiem. Turpmākais jau ir pašsaprotami – es vienkārši baudīju dzīvi, kamēr tai nav nekādu ierobežojumu. Varētu teikt, ka pat īsti nezināju, ko piedāvā dzīve un cik daudz iespējas tā sniedz. To īpaši varēja just, absolvējot vidusskolu un uzsākot mācības augstskolā. Palēnām jutu, ka vēlos uzdrīkstēties izdarīt ko jaunu, un netīši man tika piedāvāta iespēja piedalīties jauniešu apmaiņas programmā. Tā priekš manis bija uzdrīkstēšanās, taču es piekritu. Pieredze un draugi, ko ieguvu, ir neatsverami. Tas, ko vēlu Tev, ir ļaut vaļu izaicinājumiem, uzdrīkstēties un sekot tam, ko Tava sirds vēlas, tad arī būsi laimīgs ar sevi un dzīvi.