Kā zināms, interešu izglītība un ārpusskolas aktivitātes ieņem būtisku lomu bērnu un jauniešu attīstībā, motivēšanā, kā arī interešu veidošanā un nostiprināšanā. Lai gan dažādos pulciņos un nodarbībās pavadītais laiks vidēji svārstās no divām līdz sešām stundām nedēļā, šis laiks un pats process mudina un rada atbildību jauniešos, proti, dod stimulu turpināt iesākto darbu un veicina radošu personu attīstību.[1] Interešu izglītība un nodarbības, kas tiek apmeklētas ārpus skolas sekmē jauniešu vērtību orientāciju uz humānistiskāku līmeni, kas, savukārt nodrošina stabilāku integrāciju citu cilvēku vidē.[2]
Valmierā dzīvojošajiem jauniešiem pilsēta piedāvā daudz un dažādas uz interešu un profesionālās izglītības balstītas aktivitātes, sākot no radošajām un muzikālajām, beidzot ar prātu attīstošām un sporta nodarbībām. Neskatoties uz dažādo piedāvājumu, trūkst jauniešu pienesuma jeb līdzdalības un vēlmes savu laiku izmantot ārpusskolas aktivitātēs. Kā arī, jau iepriekš veiktajā aptaujā „Kas uztrauc Valmieras iedzīvotājus” uzskatāmu viedokli pauda jaunās māmiņas, apgalvojot, ka trūkst ārpusskolas aktivitāšu piedāvājuma bērniem un jauniešiem. Tas norāda, ka par iespējamām laika pavadīšanas iespējām nepieciešams informēt ne tikai jauniešus, bet arī viņu vecākus, kā arī apsekot to, vai Valmieras aktivitāšu piedāvājums atbilst pieprasījumam.
Tieši tāpēc ir izveidota „Nesēdi mājās – izej no tās” interešu platforma, kuras mērķis ir noskaidrot un risināt ar jauniešu aktivitātēm saistītos jautājumus. Ir nepieciešams noskaidrot, vai Valmieras pilsētā tiešām trūkst jauniešiem piemērotu aktivitāšu, vai problēma ir saistīta ar informācijas nodošanu attiecīgajai mērķauditorijai. Bez šiem jautājumiem ir jāapskata un jāsaprot, vai šie aspekti kādā veidā ir saistīti ar jaunieša iekšējo pasauli vai ārējiem faktoriem, kas var ietekmēt izvēli par labu vai sliktu mājās nesēdēšanai.
„Nesēdi mājās – izej no tās” grupai ir svarīgi piesaistīt un aktualizēt jautājumus par ārpusskolas aktivitātēm jauniešiem, jo:
- Latvija pārliecinoši ieņem vietas pirmajā pieciniekā sakarā ar jauniešu narkotisko un apreibinošo vielu lietošanu[3];
- Strauji pieaug atkarība, ko veicina sociālo tīklu un telefona lietošana;
- cilvēki, kas oficiāli vairs nav jaunieši (ir sasnieguši 25 gadu vecumu) izsaka nožēlu par neizmantotajām izdevībām vai iespējām.[4]
Pēc ESPAD (The European School Survey Project on Alcohol and Other Drugs) veiktā pētījuma datiem var secināt, ka Latvija pārliecinoši ieņem konkrētas vietas pirmajā pieciniekā, sakarā ar jauniešu narkotisko un apreibinošo vielu lietošanu, piemēram, teju puse (47%) Latvijas jauniešu pēdējā mēneša laikā ir izsmēķējuši kādu cigareti, ieņemot pirmo vietu, neskatoties 36 valstu konkurenci. Jāpiebilst, ka pārējo valstu vidējie rezultāti saistībā ar jauniešu smēķēšanu nepārkāpa 30%.[5] Latvijas jaunieši alkohola lietošanas ziņā ir nedaudz atturīgāki, proti, mēneša laikā apreibinošos dzērienus bija lietojuši 65% ierindojot valsti ceturtajā vietā un tik ļoti neizceļoties uz pārējo fona, jo valstu vidējie rādītāji bija nedaudz zemāki par 60%, proti, 57%.[6] Attiecībā uz tādām apreibinošajām vielām kā inhalantu – gāzes, līmes, tvaika, gaisa atsvaidzinātāja, dezodoranta apzinātas elpošanas, Latvija ieņem otro vietu ar 23% jauniešu, kuri kaut vienu reizi ir šo procesu veikuši, vidējais valstu rādītājs nepārsniedz 10% atzīmi.[7] Starp šiem datiem un ārpusskolas aktivitātēm pastāv liela kolerācija, saistība - vairāk nodarbinot jauniešus, piesaistot viņus dažādām ārpusskolas aktivitātēm, pastāv iespēja, ka tādām blakus lietām kā kolektīvā smēķēšana, alkohola un apreibinošo vielu lietošana tiks veltīts daudz mazāk laika.
Vērā ņemamus rezultātus uzrādīja arī TNS veiktā aptauja par interneta patēriņa paradumiem. Kas attiecas uz skolēniem un studentiem, tad pārliecinoši jeb 95% uzrādīja, ka internetu lieto katru dienu, tā pat ir pieaudzis viedtālruņu lietotāju skaits.[8] Šie dati norāda, ka interneta lietošana jauniešu vidū aug, un to ir nepieciešams kaut uz pāris stundām nedēļā aizstāt ar cita veida aktivitātēm, kas pasargātu no tādām veselības problēmām, kā redzes pasliktināšanās, muguras sāpēs un visbeidzot no datoratkarības.
Ne mazāk nozīmīgu faktu atklāja pētījums „Interešu izglītība Latvijā un interešu izglītības iestāžu loma”, ka jauniešiem ir jāizmanto piedāvātās iespējas kā lietderīgi pavadīt savu laiku, jo šiem jauniešiem pieaugot, ap 30 gadiem rodas vēlme pilnveidoties un darboties interešu izglītībā.[9] Līdz ar to jaunieši, kas iesaistās un pilnveidojas arī ārpus skolas nodarbībās, sevi vairāk pasargā no jebkāda veida nožēlas par neizdarīto, par garām palaistām iespējām.
Tieši iepriekš minēto iemeslu dēļ „Nesēdi mājās – izej no tās” projekta mērķis ir aicināt bērnus un jauniešus vecumā no 13 – 25 gadiem brīvo laiku pavadīt nevis mājās ar viedtālruni vai sēžot pie datora, bet gan ārpus mājas, iesaistoties dažādās interešu izglītības piedāvātajās aktivitātēs, atrodot domubiedrus un iegūstot jaunas zināšanas.
Šī projekta ietvaros tiks veikta sadarbība ar dažādiem jauniešu centriem un skolām, kas pēc izpētes spēj piedāvāt gana plašu aktivitāšu klāstu, tikai par to maz ir informēti Valmieras iedzīvotāji. Tāpēc mūsu projekta „Nesēdi mājās – izej no tās” misija ir veicināt centru un skolu atpazīstamību jauniešu vidū, lai viņi varētu iepazīties ar to, ko piedāvā Valmieras pilsēta.
Balstoties uz iepriekš minēto aptauju, noskaidrojās arī tas, ka Valmieras apkaimē trūkst vietu, kur bērniem pavadīt laiku ziemas sezonā. Tāpat, Valmierā ļoti daudz jauniešu dod priekšroku tādiem sporta veidiem kā BMX, skeitošana un skrituļslidošana. Rodas jautājums, ko šiem jauniešiem darīt ziemas sezonā, kad Valmieras skeitparks tiek pārveidots par publisko slidotavu. Viena no opcijām varētu būt „in door” jeb iekštelpu skeitparku izveide. No hobija šīs aktivitātes ir kļuvušas par nopietnām sportiskām aktivitātēm, no kurām izriet arī sacensību norise, kas piesaista cilvēkus no visas Latvijas. Tāpat Valmieras apkaimē ir daudz tādu vietu, kuras nepazīst pat Valmierieši, kuri šeit dzīvo teju visu mūžu. Mūsu mērķis ir izveidot foto maršrutu Valmieras jauniešiem, kurā būtu ietverta informācija par šīm aizmirstajām vietām. Šeit būtu iekļautas arī dažādas sportiskās aktivitātēs. Trešais mūsu izvirzītais mērķis būtu kopā ar sadarbības partneriem izveidot sporta un atjautības spēles.
Noteiktie uzdevumi un iespējamie sadarbības partneri:
- Valmieras novada fonds – Ansis Bērziņš;
- Atbalsta partneris „ZAAO”, lai veicinātu Vidzemes Augstskolas Eko virzienu;
- Prezentācijas skolās iepazīstināt ar sadarbības partneru piedāvātajām aktivitātēm. Piedāvāt dažādas aktivitātes, dažādām interesēm, tādejādi palīdzot jauniešiem savā starpā socializēties un atrast savas intereses;
- Jauniešu piesaiste ārpusskolas nodarbībām (noskaidrojās, ka uz jauniešiem domātiem pulciņiem nāk, galvenokārt, tikai bērni);
- Noskaidrot jauniešu viedokli attiecībā uz jautājumu – kādas aktivitātes vajadzētu;
- Palīdzība no skolām un centriem saistībā ar projekta reklāmas izvietošanu, kā arī veicināt diskusijas par to, kā šiem centriem un skolām pašiem piesaistīt jauniešus.
[1] Kalniņa, D., Lepere, D., Vilciņa, M., Maskaļonoka, I., Auziņa, I., Zemture, Dz., Caune, A., Matusēviča, Dz., Jansone, A., Tubina, V., Kļaviņa, G., Svarniece, B. (2012) Interešu izglītība Latvijā un interešu izglītības iestāžu loma. Pētījuma ziņojums. 12. lpp. [tiešsaite] Skatīts: 21.11.2013. Pieejams: IKSD mājas lapā.
[2] Tur pat.
[3] Hibell, B., Guttormsson, U., Ahlstrõm, S., Balakireva, O., Bjarnason, T., Kokkevi, A., Kraus, L. (2011) The 2011 ESPAD Report. Substance Use Among Students in 36 European Countries. pp. [online] Retrieved: November 22, 2013, Available: ESPAD
[4] Kalniņa, D., Lepere, D., Vilciņa, M., Maskaļonoka, I., Auziņa, I., Zemture, Dz., Caune, A., Matusēviča, Dz., Jansone, A., Tubina, V., Kļaviņa, G., Svarniece, B. (2012) Interešu izglītība Latvijā un interešu izglītības iestāžu loma. Pētījuma ziņojums. 12. lpp. [tiešsaite] Skatīts: 21.11.2013. Pieejams: IKSD mājas lapā.
[5] Hibell, B., Guttormsson, U., Ahlstrõm, S., Balakireva, O., Bjarnason, T., Kokkevi, A., Kraus, L. (2011) The 2011 ESPAD Report. Substance Use Among Students in 36 European Countries. pp. 65 – 67. [online] Retrieved: November 22, 2013, Available: ESPAD
[6] Tur pat. pp. 68 – 71.
[7] Tur pat. pp. 91 – 93.
[8] TNS (2013) Interneta patēriņa paradumi. [tiešsaite] Skatīts: 23.11.2013. Pieejams: TNS
[9] Kalniņa, D., Lepere, D., Vilciņa, M., Maskaļonoka, I., Auziņa, I., Zemture, Dz., Caune, A., Matusēviča, Dz., Jansone, A., Tubina, V., Kļaviņa, G., Svarniece, B. (2012) Interešu izglītība Latvijā un interešu izglītības iestāžu loma. Pētījuma ziņojums. 22. lpp. [tiešsaite] Skatīts: 21.11.2013. Pieejams: IKSD mājas lapā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru