Ir jaunieši, kuru laiks ir tik
piepildīts, ka nevar saprast, pa kuru laiku viņi guļ. – Mana skolotāja arī par to šodien bija nesaprašanā. Lai negulētu
stundās, viņa man ieteica sākt lietot dažādus vitamīnus, - ar humoru saka
11. klases komerczinību novirziena skolniece Estere Šlendaka. Viņa ir meitene,
kura, šķiet, paspēj apvienot visu – aktīvi iesaistīties skolas, pilsētas un
novada sabiedriskajā dzīvē, veltīt laiku ģimenei un draugiem, turklāt būt arī
stipendiātu vidū par rezultātiem mācībās.
Pirms atbildēt uz jautājumu, kādās brīvā laika
aktivitātēs viņa līdz šim iesaistījusies un ar ko nodarbojas šobrīd, Estere
ietur pauzi. – Tā, jāsāk visu atcerēties..esmu
gan dziedājusi korī un spēlējusi teātri, gan dejojusi dažādu veidu deju
kolektīvos un piedalījusies stikla apgleznošanas pulciņā. Gāju arī mūzikas
skolā, spēlēju klavieres. Piecus gadus intensīvi trenējos volejbolā, biju viena
no novada jauniešu domes aktīvistēm. Joprojām darbojos skolēnu parlamentā, bet
galvenokārt vienmēr esmu nodarbojusies ar dažādu pasākumu organizēšanu un
vadīšanu. Tas aizsākās skolas 1. septembra svinīgajā pasākumā, toreiz vēl biju mazais
pirmklasnieks un man bija jāuzstājas. Tad skolotāji atklāja, ka cilvēku priekšā
jūtos brīvi un labi runāju pie mikrofona. Kopš tā brīža vienmēr esmu
piedalījusies gan skolas, gan citu pasākumu rīkošanā. Ar to šobrīd arī pelnu naudiņu,
- stāsta meitene. Viņa izveidojusi skolēnu mācību uzņēmumu, caur kuru, kopā ar
klasesbiedru, oficiāli strādā par Limbažu Dzīvā sudraba muzeja pasākumu
organizatori un vadītāju.
Tā kā aktivitāšu un darbu ir tik
daudz, hobijiem Esterei laika neatliek un vienīgais, kā no visa atpūsties, ir
pavadīt laiku kopā ar saviem tuvajiem cilvēkiem. Viņa stāsta, ka viss, ko
jebkad pārtraukusi darīt, ir bijis tikai laika trūkuma dēļ. Tomēr, iesaistoties
vairākās aktivitātēs, ir arī daudz pozitīvā.
-
Galvenais ieguvums ir daudzveidīga
pieredze, sevis pilnveidošanas iespējas un prasmes plānot laiku, kaut gan to es
vēl īsti neesmu iemācījusies. Gribi redzēt manu plānotāju? Tas ir pilns ar
piezīmju lapiņām, izsaukuma zīmēm un lieliem, krāsainiem burtiem. Vēl neesmu
iemācījusies pateikt nē, jo nebūs tā, ka kaut ko neizdarīšu. Šad tad kaut ko nokavēju
vai izdaru pēdējos termiņos, bet parasti tik un tā tieku ar visu galā. Vienīgi,
tas ir ļoti grūti, tāpēc jāiemācās pasaudzēt sevi un kaut ko atlikt malā.
Nākotnes plāni Esterei vēl nav īsti skaidri,
taču nākamā gada laikā būs jāizdara izvēle starp trim viņai saistošākajiem variantiem
– studēt jurisprudenci, kriminālistiku vai medicīnu.
Bieži dzirdēts jauniešus sakām, ka viņiem
nav, ko darīt. Estere gan uzskata, ka viss atkarīgs no tā, vai jaunietim
patiešām ir vēlme kaut ko darīt. Ja tā, atradīsies arī iespējas. – Ja kādam nav ko darīt, lai piesakās man par
asistentu! Bet, ja nopietni, iesaku pamēģināt visu, kas interesē, jo tikai tā
var saprast, vai tā bija īstā izvēle. Un pat ja nokļūdies, viss taču dzīvē ir
maināms - lietas vajag uztvert brīvāk. Tu pats veido savu ceļu. Nav tā, ka
nogriežoties pa labi, vairs nevarēsi iet atpakaļ vai pa kreisi. Dzīvē nav
vienvirziena ceļu. Esmu iesaistījusies daudz kur un no daudz kā arī aizgājusi,
bet, kas zina, varbūt kaut kad atkal spēlēšu teātri vai atsākšu volejbola
treniņus. Turklāt, visu paveikto vari ierakstīt savā CV.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru