ceturtdiena, 2013. gada 12. decembris

Dzīvē nav vienvirziena ceļu





            Ir jaunieši, kuru laiks ir tik piepildīts, ka nevar saprast, pa kuru laiku viņi guļ. – Mana skolotāja arī par to šodien bija nesaprašanā. Lai negulētu stundās, viņa man ieteica sākt lietot dažādus vitamīnus, - ar humoru saka 11. klases komerczinību novirziena skolniece Estere Šlendaka. Viņa ir meitene, kura, šķiet, paspēj apvienot visu – aktīvi iesaistīties skolas, pilsētas un novada sabiedriskajā dzīvē, veltīt laiku ģimenei un draugiem, turklāt būt arī stipendiātu vidū par rezultātiem mācībās.

             Pirms atbildēt uz jautājumu, kādās brīvā laika aktivitātēs viņa līdz šim iesaistījusies un ar ko nodarbojas šobrīd, Estere ietur pauzi. – Tā, jāsāk visu atcerēties..esmu gan dziedājusi korī un spēlējusi teātri, gan dejojusi dažādu veidu deju kolektīvos un piedalījusies stikla apgleznošanas pulciņā. Gāju arī mūzikas skolā, spēlēju klavieres. Piecus gadus intensīvi trenējos volejbolā, biju viena no novada jauniešu domes aktīvistēm. Joprojām darbojos skolēnu parlamentā, bet galvenokārt vienmēr esmu nodarbojusies ar dažādu pasākumu organizēšanu un vadīšanu. Tas aizsākās skolas 1. septembra svinīgajā pasākumā, toreiz vēl biju mazais pirmklasnieks un man bija jāuzstājas. Tad skolotāji atklāja, ka cilvēku priekšā jūtos brīvi un labi runāju pie mikrofona. Kopš tā brīža vienmēr esmu piedalījusies gan skolas, gan citu pasākumu rīkošanā. Ar to šobrīd arī pelnu naudiņu, - stāsta meitene. Viņa izveidojusi skolēnu mācību uzņēmumu, caur kuru, kopā ar klasesbiedru, oficiāli strādā par Limbažu Dzīvā sudraba muzeja pasākumu organizatori un vadītāju. 


            Tā kā aktivitāšu un darbu ir tik daudz, hobijiem Esterei laika neatliek un vienīgais, kā no visa atpūsties, ir pavadīt laiku kopā ar saviem tuvajiem cilvēkiem. Viņa stāsta, ka viss, ko jebkad pārtraukusi darīt, ir bijis tikai laika trūkuma dēļ. Tomēr, iesaistoties vairākās aktivitātēs, ir arī daudz pozitīvā. 

- Galvenais ieguvums ir daudzveidīga pieredze, sevis pilnveidošanas iespējas un prasmes plānot laiku, kaut gan to es vēl īsti neesmu iemācījusies. Gribi redzēt manu plānotāju? Tas ir pilns ar piezīmju lapiņām, izsaukuma zīmēm un lieliem, krāsainiem burtiem. Vēl neesmu iemācījusies pateikt nē, jo nebūs tā, ka kaut ko neizdarīšu. Šad tad kaut ko nokavēju vai izdaru pēdējos termiņos, bet parasti tik un tā tieku ar visu galā. Vienīgi, tas ir ļoti grūti, tāpēc jāiemācās pasaudzēt sevi un kaut ko atlikt malā.

Nākotnes plāni Esterei vēl nav īsti skaidri, taču nākamā gada laikā būs jāizdara izvēle starp trim viņai saistošākajiem variantiem – studēt jurisprudenci, kriminālistiku vai medicīnu. 

Bieži dzirdēts jauniešus sakām, ka viņiem nav, ko darīt. Estere gan uzskata, ka viss atkarīgs no tā, vai jaunietim patiešām ir vēlme kaut ko darīt. Ja tā, atradīsies arī iespējas. – Ja kādam nav ko darīt, lai piesakās man par asistentu! Bet, ja nopietni, iesaku pamēģināt visu, kas interesē, jo tikai tā var saprast, vai tā bija īstā izvēle. Un pat ja nokļūdies, viss taču dzīvē ir maināms - lietas vajag uztvert brīvāk. Tu pats veido savu ceļu. Nav tā, ka nogriežoties pa labi, vairs nevarēsi iet atpakaļ vai pa kreisi. Dzīvē nav vienvirziena ceļu. Esmu iesaistījusies daudz kur un no daudz kā arī aizgājusi, bet, kas zina, varbūt kaut kad atkal spēlēšu teātri vai atsākšu volejbola treniņus. Turklāt, visu paveikto vari ierakstīt savā CV.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru